Siera Bižu stāsts

Pirms apmēram pieciem gadiem, Didža tētis, kādā ciemošanās reizē, mūs pacienāja ar siera bizi no kazas piena. To viņam kāds paziņa bija atvedis no Krievijas. Lieki piebilst, ka tas ārkārtīgi iegaršojās, un tā aizsākās mūsu siera bižu garais ceļš.

Tajā laikā pat populārākajos un pieprasītākajos Latvijas veikalos šāda veida sieru nebija iespējams iegādāties. Tad arī radās lielā interese par tā pagatavošanu.

Didzis uzsāka ilgos un garos meklējumus internetā. Sākumā izdevās atrast īsus video par to, kā ārzemēs (ja pareizi atceros, tad Ukrainā) tas tiek gatavots. Protams, recepte tika atklāta tikai daļēji, aprobežojoties ar tekstiem "tagad šeit pamaisām" , "tad pārceļam tādā traukā", "izmēram temperatūru" utt. Tas mums pilnīgi neko neatviegloja, uzzinājām tikai kā izskatās ražošanas process. Didzis ķērās klāt pie paša galvenā - receptes meklēšanas!

Mana mamma jau ilgus gadus gatavo ārkārtīgi gardus piena produktus. Ledusskapī vienmēr atrodams krējums, siers, biezpiens, saldais krējums, sviests, kefīrs un pat jogurts. Viņas zināšanas mums palīdzēja nokļūt arī līdz siera bižu receptei. Personīgi man tas šķita kaut kas neiespējams un nereāls, es meklējumos daudz nepiedalījos. Didzis ar manu mammu gan bija iedegušies par šo ideju. Abi skatījās video, lasīja tekstus un centās atšķetināt un pielāgot, jo mēs to gribējām gatavot no govs piena, kas dabūjams rokas stiepiena attālumā.

Pirmās bizes - 25.01.2015.

2015.gadu aizvadījām ar eksperimentiem. Gandrīz katru nedēļu mamma centās sagatavot masu, lai, mēs atbraucot no savām nedēļas gaitām Rīgā, varētu izmēģināt vai recepte beidzot ir atklāta. Tajā laikā masas gatavošana tika pilnībā uzticēta mammai, jo mēs ar Didzi neko daudz no tā visa nesapratām, piedalījāmies tikai pavedienu stiepšanā. Bija reizes, kad šķita - IR! Esam atklājuši un viss sanāk. Nākamajā reizē - NĒ! Nestiepjas un viss, neko nevaram izdarīt.

Visiem trim diskutējot, nonācām pie slēdziena, ka man jāiet un jāskatās vai mamma visu dara pēc tā brīža atklātās receptes. Jo kā gan ir iespējams, ka visu dara kā vienmēr, bet katru reizi siera bizes sanāk citādākas. "Čaidānu" ģimenes pulkā šis jau ir ierasts joks "Katru reizi daru tieši tā pat, TIKAI..." un tad vienmēr seko tā "mazsvarīgā" nianse, kura tiek izmainīta.


Tad nu pamazām masas gatavošanu pārņēmu es, bet tā pat, katru reizi sanāca citādāks. Kamēr gaidījām Līzi ierodamies šajā pasaulē, siera darbus atlikām. 2017.gada aprīlī visu sākām ar jaunu sparu. Pa šo laiku mamma un Didzis jau bija pilnveidojuši recepti un nu jau tas sanāca ļoti labs. Skatoties bildes, ko esam uzņēmuši pa šiem gadiem, šausmās jāsaķer galva. Pirmās bizes, kas tajā laikā šķita milzīgs sasniegums, tagad liekas briesmīga paskata. Garša bija laba, bet tas izskats liek nosarkt kaunā.

2015.gada vidus

2018.gads sākums

Tikai 2018.gadā šķiet recepte ir sasniegusi pašu pilnību un nu varam ļoti vairs nesatraukties par gala iznākumu. Mamma vairs īsti neiesaistās, jo masas gatavošana pilnībā ir uzticēta man, kad tā ir gatava pieslēdzas Didzis un mēs kopīgi to izstiepjam un savijam bizēs. Didzim par galveno pienākumu ir uzticēts kūpināšanas darbs, kas viņam arī lieliski sanāk.

2015.gads, brāļa darināta kūpinātava

2018.gads, jauna un skaista kūpinātava

Gada nogalē, kad jau šķita, ka esam iestrādājušies, nolēmu slepus paeksperimentēt, pamainīju dažas nianses, par kurām Didzim neko neteicu, diemžēl pie kūpināšanas procesa viss mans eksperiments izgāzās- pavedieni sakusa kopā. Didzis jau uzreiz saprata, ka kaut kas nav tā, bet es vēl neko neatklāju. Pie pakošanas bubināju par slikto rezultātu un tad arī atklāju savu noslēpumu. Lieki teikt, ka Didzis bija dusmīgs, bet es sapratu, ka ar siera bizēm nevar eksperimentēt.

Pa vidu gatavošanai, nolēmām, ka mūsu brīvdienu rituālu varētu attīstīt jau nopietnāk. Manu mammu aizsūtījām ceļojumā un viņas prombūtnes laikā Didzis ķērās pie remontdarbiem, lai gardās siera bizes varētu gatavot skaistā, ērtā un funkcionālā telpā. Kā jau ar remontiem tas notiek - ievilkās!

Siera bižu gatavošana ir 100% roku darbs - no masas gatavošanas līdz pat pakošanai. Katrs pavediens tiek izstiepts ar rokām. Katru reizi Didzis vēlas kaut ko modernizēt, vienlaikus ietaupīt laiku un atvieglot darbu. Tā 2018.gada nogalē tapa ierīce, kas atvieglo garo pavedienu izvilkšanu no ūdens. Bet to kādā brīdī atradīsim Siera Bizes Facebook.com lapā.

Tāds ir mūsu auksti kūpināto siera bižu stāsts. Ceram uz skaistu, garšīgu un aromātisku turpinājumu!