 |
| Niro - manas mammas mīlulis. |
Jau kādu laiciņu plānojam maza kucēna iegādi. Mūsu dzīvošanas telpa nav no lielajām, tāpēc uzmanību pievēršam mazajiem mīluļiem, kuri arī paliek mazi, lai dzīvniekam un arī mums nav jācieš.
Ir grūti noskatīties uz tiem sunīšiem, kuri atrodas patversmē. Katram no viņiem ir savs dzīves stāsts, sava sāpe. Daudz ir dzirdēts par tiem suņiem, kuri ir sakoduši cilvēkus, bet lielāka vaina ir jāuzņemas saimniekam, jo viņš nav pienācīgi rūpējies par suni, iemācījis paklausību. Tad mani pārņem šaubas, attiecībā uz sevi, vai es būšu atbildīga saimniece? Suns ir pelnījis, ka par viņu rūpējas, lolo un māca dzīvot pareizāk. Ir ļoti daudz kritēriji, pēc kuriem jāizlemj vai esam gatavi rūpēties par dzīvnieku, tas ir tā pat, kā rūpēties par bērnu. Mēs nedrīkstam būt vieglprātīgi, jo paņemot dzīvnieciņu, mēs esam atbildīgi par viņa dzīvību.
Mani iepriecina, aizkustina un liek aizdomāties, par to vai ir jāpieņem savās mājās sūnīts, labdarības kustības "Atbildības diena". Tā aicina būt atbildīgiem par tiem, kurus mēs pieradinām un ir gatavi mums mācīt, kā ir jārūpejas par mājdzīvniekiem. Protams, viņi lūdz arī mūsu palīdzību, lai atbalstītu visas Latvijā esošās dzīvnieku patversmes.
Ja neesam gatavi rūpēties 24h dienaktī par suņuku, tad nedrīkst ļauties vienam impulsam un pieņemt viņu savās mājās. Nelaimīgs būs gan sunīts, gan pats saimnieks.
Tieši tāpēc, vēl aizvien, domāju arī par savu lēmumu - vai es būšu gatava rūpēties par vēl vienu dzīvību?
Es aicinu arī citus, tiešām KĀRTĪGI apdomāt pirms piņemat dzīvnieciņu. :)
Komentāri
Ierakstīt komentāru